Divkāršais kūlenis

“Juris Monvīds Skalbergs DIVKĀRŠAIS KŪLENIS. Modernisms - Postmodernisms”, Jānis Lejnieks, dizains Ivo Grundulis, 151 lpp (ar grāmatas fragmentu varat iepazīties šeit:http://ej.uz/a33s) Metot kūleni, var iegūt pārdabiskas spējas, tāpat kā no tām atbrīvoties, atkārtojot kūleni pretējā virzienā (Latviešu tautas ticējums) Grāmata ir veltīta vienam no ievērojamākajiem Latvijas arhitektiem – Jurim Monvīdam Skalbergam (1935), kurš pēc RPI (Rīgas Politehniskā institūta) Celtniecības fakultātes Arhitektūras nodaļas absolvēšanas 1960. gadā jau ar saviem pirmajiem darbiem- Krievu drāmas teātra rekonstrukciju, Rīgas Pareizticīgo katedrāles pārbūvi par Zinību namu, muzikālo klubu „Allegro” u.c. līdz ar Modri Ģelzi, Ivaru Strautmani un Gunāru Asari kļuva par jaunās paaudzes līderiem Latvijas arhitektūrā. Grāmata ir pirmais pilnīgais un zinātniskais pētījums par arhitekta daiļradi. Jura Monvīda Skalberga radošajās iecerēs, realizētajos projektos un stilistikas kūleņos lasītājiem palīdzēs orientēties 120 attēli – unikālas arhitekta celto ēku un to detaļu fotogrāfijas, kā arī nerealizēto projektu reprodukcijas no Latvijas Arhitektūras muzeja un arhīviem. Starpkaru Latvijas sabiedrībā modernisma arhitektūrai bija jāsacenšas ar Ulmaņa iekārtas oficiālo neoeklektismu, kurš pēckara gados viegli pārtapa Staļina ampīrā. Tomēr pilsoniskās gaumes dominante nebija mūžīga, un Skalbergs varēja sākt radošo darbību padomju modernisma uzplaukuma laikā. 20 gadus vēlāk pasaulē modernisma nāvi traktēja kā sprādzienu, kurā Sentluisā ASV iznīcināja nolietotu dzīvojamo ēku kvartālu. Latvijā modernisms nomira klusi 1985.gadā, kad Skalbergs pārbūvēja kinoteātri “Blāzma”par elitāru klubu, un, kā rakstīja Jānis Dripe:” Labprātīgi un ar profesionāliem paņēmieniem iznīcinot savus un, iespējams, arī sabiedrības vēlīnās jaunības ideālus.”Skalbergam bija jāmet stilistisks kūlenis, lai atbrīvotos no modernisma, un ēkas pārveidojumus var vērtēt kā divkāršu kūleni – kinoteātris bija veicis ceļu no eklektisma līdz modernismam un atpakaļ. Arhitekts atzīst: “Noraidoša attieksme pret iepriekšējo mani ir pavadījusi visu mūžu. Vienmēr bija jāpiemērojas.” Rakstnieks Alberts Bels par sava romāna “Būris” prototipu saka: “No Jura Skalberbga galvenajam varonim Edmundam Bērzam ir karkass – arhitekta tēls, kas papildināts ar maniem ķieģeļiem. Juri raksturo aktīva darbība, optimisms un skepse vienl