Soliņš un miskaste

Vienas no šobrīd arī starptautiskā mērogā atpazīstamākajām latviešu bērnu literatūras autorēm Ievas Samauskas grāmatās var just prototipu klātesamību, tās caurvij cilvēcīgums un iecietība. Rakstnieces jaunākā grāmata “Soliņš un Miskaste” atklāj, cik viegli Ievai Samauskai padodas priekšmetu, dzīvnieku un augu iedzīvināšana ekspresīvos literāros tēlos. Pasaka “Soliņš un Miskaste” parāda vienu no skaistākajām, īpašākajām bērnu spējām – prasmi iztēloties. Parastu smilšu kaudzi – par pasaku pili, parastas ceļmallapas – par karalisko augstdzimtību troņiem un parastus zariņus – par augstdzimušām personām. Grāmatā necils koka soliņš, kādus tūkstošiem var satikt dažādās pilsētās, ar Miskastes palīdzību iemācās būt vairāk nekā tikai soliņš. Izrādās, ja soliņš tic un vēlas, viņš var būt arī daudz kas cits: Jumtiņš. Galdiņš, Namiņš, Pakāpiens, Skatuve, Gulta, Tunelis, Barjera, Tilts, Garāža, pat Tribīne, Ksilofons, arī – Kuģis, Lete, Osta, Karaļtronis. Un… pat Degunkniebis! Saspraudīte un Zobu Skava! Viņš, tāpat kā jauniegūtā draudzene Miskaste, var būt noderīgs tik dažādos veidos! Noderīgs tik daudziem: Cirslītim, sen nesastaptiem skolas draugiem, dvīnēm puķainās cepurēs, puņķainajam Milzim... Jo runa nav par bezkaislīgu, bezauglīgu iztēlošanos, bet par savu sapņu apzinātu piepildīšanu – īstajā laikā un vietā. Kad tu tici, tu arī dari jeb kļūsti. Kad tici, ka vari būt vēl kas vairāk, tu arī esi ceļā uz to. Šī nav grāmata par galvenā varoņa ceļojumu uz tālām zemēm. Šajā stāstā katram atpazīstamā vietā autore kopā ar grāmatas ilustratori Aneti Bajāri – Babčuku lasītāju iepazīstina ar brīnumainu tēlu galeriju – katrs no tiem ir īpašs, tik ļoti atšķirīgs no pārējiem. Rakstniece prot arī pārvērtību pasakā nerunāt ar lasītāju tikai par atsevišķi norobežotām bērnu tēmām, jo “viņi vēl mazi – tāpat nesapratīs”. Autore ir pārliecināta, ka noteikti sapratīs. Labāk par dažu lielo./Inguna Ula Cepīte.