Dilles tante

Dilles tantes kaislība ir pantu rakstīšana, tikai nav neviena, kas viņas pantos būtu ar mieru klausīties – ne kioska pārdevēja, ne pastniece un pat ne citplanētieši. Kad Dilles tante savus pantus mēģina lasīt skolēniem klasē, viņa tiek apcietināta par huligānismu, bet, kā jau tas gadās, veiksme pantu rakstītājai uzspīd visnegaidītākajā brīdī. “Dilles tante” vēsta par radošu kaislību un mēģinājumu caur to izveidot saikni ar ārpasauli, tomēr Vērdiņš šo tēmu ironiski apspēlē, dodot lasītājam mājienus par Dilles tantes – diletantes grafomāniskajām nosliecēm. Dzejnieka ironija nelaupa lasītājam iespēju Dilles tantei simpatizēt, bet atklāj viņas cilvēcisko vājumu un ilgas pēc vietas, kur iederēties. Kārļa Vērdiņa darbs “Dilles tante” sarakstīts poēmas žanrā, kas Latvijā ir reti pārstāvēts bērnu literatūrā. Poēma apvieno gan dzejai tipisko atribūtiku – ritmu, atskaņas, kārtojumu pantos –, gan konkrētu sižetisko virzību, kas dzejas tekstu bērniem padara viegli uztveramu un saprotamu. Poēma var attīstīt bērnu tālāku interesi un izpratni par dzeju.