Lietuviešu rakstniece un māksliniece Lina Žutaute savās grāmatiņās par Kiku Miku runā ar lasītāju par grūtībām, kuras pieaugot sastop katrs bērns, un viņai tas izdodas viegli, rotaļīgi, asprātīgi – tā, ka nevienam nav jājūtas norātam un vainīgam. Pēc pirmās grāmatiņas “Kika Mika un nekārtības rūķītis” izlasīšanas bērniem liksies vienkāršāk sakārtot istabu, “Kika Mika un Tumsa” palīdzēs pārvarēt bailes no tumsas, bet “Kika Mika un aizbēgušās ausis” izārstēs no kādas ļoti izplatītas ligas – īpašiem dzirdes “traucējumiem”, kurus latvieši mēdz dēvēt par NOŠĪSVIETASNEDZIRD. Kikas Mikas ģimenē šo slimību sauc VAITUKOTEICI. Bērnus īpaši iepriecinās komiskās ilustrāciju detaļas – suņuks ar matu ruļļiem, kurmītis dušā, kaķu zābaki apavu veikalā, lācēns autiņbiksītēs zoodārzā un daudz citu jocīgu ainu.
Ak, šī Kika Mika! Nedzirdēja mammu, nedzirdēja tēti, neklausījās vecmāmiņā. Un tā katru dienu – vismaz trīs reizes! Tāpēc nav nekāds brīnums, ka reiz notika kas pavisam neticams. Kikas Mikas ausis kā sarunājušas nolēca uz grīdas, aizcilpoja pār virtuvi, gaitenī sacentās, kura ātrāka, un izšāvās pa ārdurvīm pagalmā – pat neatskatīdamās! Ja gribat zināt, kas notika tālāk, izlasiet grāmatu! Un pameklējiet zīmējumos, kur tās ausis paslēpušās.
Lina Žutaute
No lietuviešu valodas tulkojusi Marika Taube.
