Mani sauc Treisija Bīkere. Šī grāmata ir par mani. Stāsts ir gluži neticams un dziļi aizkustinošs. Godīgi. Varu derēt, ka to ievēros un uzfilmēs kāds dižens kino magnāts un es būšu kinozvaigzne. (Tieši tāpat kā mana mamma.) Laikam būs jāļauj Pīteram nospēlēt manā filmā kādu nelielu lomu. Bet Luīzei un Džastīnai gan ne. Nemūžam! Kama varēs rakstīt scenāriju, ja vēlēsies. Kama ir... Ja gribat zināt, kas viņa ir, pāršķiriet lappusi un sāciet lasīt! Grāmatā ir jautras vietas un nepieklājīgas vietas, un skumīgas vietas, un man šķiet, ka šī ir visu laiku labākā grāmata. Un tas taču ir pats par sevi saprotams – galu galā, es palīdzēju to sarakstīt.
Grāmata par Treisiju Bīkeri godalgotajai britu rakstniecei Žaklīnai Vilsonei atnesa pasaules slavu. Tas ir aizkustinošs un reizē arī dzirkstoša humora caurausts stāsts, kas vēstīts nepakļāvīgās, uzņēmīgās un izdomas bagātās Treisijas vārdā. Šī desmitgadīgā meitene dzīvo bērnunamā, bet vēlētos, lai kādudien viņai būtu īstas mājas. Pieaugušie uzskata, ka Treisija neprot uzvesties un bieži stāsta pasakas, taču tieši meitenes bagātā iztēle sniedz viņai drošības izjūtu un palīdz izturēt visai skarbajos dzīves apstākļos.
No angļu valodas tulkojusi Ieva Elsberga.
