Reiz kādā klasē sastapās divi zēni, kam patika spēlēties ar vārdiem, skaņām un domām. Viņu draudzība gadu gaitā radīja daudz interesantu notikumu mākslā, mūzikā un dzejā. Šajā grāmatā ievietotie dzejoļi tapa muzikālajam projektam NSRD - "Nebijušu sajūtu restaurēšanas darbnīca"- , kuru bija nodibinājuši abi draugi: Hardijs Lediņš (1955-2004) un Juris Boiko (1954-2002). Sacerēšanā piedalījās arī Jura meita Līna, kas toreiz bija vēl maza.
Vai Hardijs un Juris bija bērnu dzejnieki? Nē, bet viņu neparastie dzejoļi patīk dažādu vecuma cilvēkiem. Bērni, izdzirdot NSRD dziesmas, parasti sāk dziedāt līdzi: "Nāc ārā no ūdens! Ūdenslīdējs ieraudzīs, ieraudzīs un pielīdīs...", "Neej, dēls, uz Zaķusalu, tur kāposti neaug, tur dabūsi galu...".
Ilustrācijas uzreiz var pamanīt Hardija Lediņa slaveno mēteli, cepuri un bārdu. Bet kur tad Juris Boiko? Ne jau velti tieši viņš ir nodibinājis videomākslas festivālu "ūdensgabali", kas notiek uz Daugavā peldošās mākslas galerijas "Noass". Ieskaties acīs ūdenslīdējam.
Edmunda Jansona ilustrācijas.
