"Kad vakarblāzma uz pārējām virsotnēm jau nodzisusi, sārti iemirdzas Everesta virsotnes piramīda - tas klinšu posms, kas slejas augstāk par visiem pasaules kalniem. Savās ekspedīcijās un kalnu ceļos priekšplānā vienmēr esmu izvirzījis cilvēka iekšējo dimensiju. Everests nebija izņēmums, tāpēc šis mēģinājums tikt virsotnē bez skābekļa aparāta. Edmunds Hilarijs un Tenzings Norgajs 1953.gada 29.maijā, domājams, pirmie - Džordžs Melorijs un Endrū Irvains 1924.gada gājienā uz virsotni pazuda bez vēsts - sasniedza pasaules augstāko punktu, likdami lietā visus tolaik pieejamos palīglīdzekļus. Viņus virzīja alkas iekarot virsotni, mani - dēka kā garīgās un morālās pašpārbaudes līdzeklis. Mēs sasniedzām katrs savu mērķi: Edmunds Hilarijs - Everesta virsotni, es - jaunu robežu sevī pašā." (Reinholds Mesners) No vācu valodas tulkojis Jānis Krūmiņš. Māksliniece Elīza Vanadziņa.
