Latviešu rakstniecība no tās pirmsākumiem līdz mūsdienām ir viens no visspēcīgākajiem nacionālās kultūridentitātes veidotājiem un nesējiem, radot tēlus un motīvus, kam bijusi izcila spēja transformēties citās mākslinieciskās jaunrades formās (teātrī, kino, mūzikā, tēlotājmākslā), kā arī ārpus mākslas vides Latvijas koptēla konturējumos. Andreja Pumpura eposs "Lāčplēsis" uzskatāms par vienu no būtiskākajiem stūrakmeņiem šajā Latvijas kultūridentitātes un koptēla tapšanas procesā, tāpēc vērtējams kā viens no latviešu literatūras pamattekstiem, ar kura padziļinātu izpēti teksta semantikas, sociālo funkciju, recepcijas un performances aspektos Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultāte, piesaistot plašu nacionālu un starptautisku pētnieku loku, aizsāk projektu "Latviešu pamattekstu pētījumi".
