Ievērojamā krievu rakstnieka Fjodora Dostojevska (1821-1881) romāns „Idiots” (1868) ir pasaules literatūras klasikas meistardarbs. Tas tulkots daudzās valodās un piedzīvo aizvien jaunus izdevumus, kā arī ir vairākkārt ekranizēts un iestudēts uz skatuves dažādās pasaules valstīs.
Rakstīt šo romānu F. Dostojevski pamudinājusi iecere radīt „īsteni brīnišķīga cilvēka” tēlu. Savu ideju rakstnieks iemiesojis romāna „Idiots” galvenajā varonī kņazā Miškinā.
Kņazs Ļevs Nikolajevičs Miškins pēc vairāku gadu ārstēšanās Šveicē atgriežas dzimtenē, lai sameklētu savus radiniekus un atrastu nodarbošanos. Viņam ir 26 gadi, un viņš sirgst ar „dīvainu nervu slimību”. Kņazs Miškins ir labestīgs, atklāts, nesavtīgs cilvēks, kas spēj uzupurēties citu labā, bet „normālā” sabiedrībā, kur valda savtīgums, aprēķins un kaislības, viņu uzskata par idiotu. Pēterburgā kņazu iemīl divas atšķirīgas sievietes, un arī viņš dāvā savu sirdi abām. Kņazs tiek ierauts kaislību, intrigu un dramatisku notikumu virpulī.
No krievu valodas tulkojis Jānis Medenis.
Grāmata sagatavota pēc 1975. gada izdevuma.
