1959. gadā Halīms, jauns sīriešu tirgotājs no Buenosairesas atgriežas savā mūžsenajā dzimtenē, lai piedalītos arābu revolūcijā pret Izraēlu. Damaskā viņš iemanto neuzpērkama nākotnes sapņotāja reputāciju, kļūst par palestīniešu taisnīgās cīņas sirdsapziņu. Neviens pat nenojauš, ka Halīms ir Irākā dzimis ebrejs, viņu sauc Josi, un Mosad, Izraēlas slepenais izlūkdienests, viņam ir piešķīris segvārdu Skrējējs. Tikām Jērikā, vissenākajā pilsētiņā uz pasaules, mūžīgas vasaras oāzē, ērmota gudro trijotne jau četrdesmit gadu spēlē kauliņus, apelsīnbirzī baudot araku un hašišu, savijot dzīvi un daudzu tālu un ne tik tālu laikmetu vēsturi. Kaira četrdesmitajos gados, Damaska sešdesmitajos un Beirūta septiņdesmitajos, Jeruzāleme trīstūkstoš gadu un Jērika – desmit tūkstošus: Skrējēja stāsts atspoguļojas daudzos spoguļos, pa fragmentam vien liekot kopā ilūziju un realitātes slepenos nolūkus Vidējos Austrumos, kur svētas cīņas un kultūras saaužas tik sarežģītā rakstā, ka patiesība bieži ir tieši pretēja tam, ko mēs domājam.
""Jērikas mozaīka” gan cilvēciskajā, gan vēsturiskajā līmenī palīdz saprast, kas Vidējos Austrumos noticis kopš Otrā pasaules kara beigām. [..] Vitmors bez ilūzijām, toties ar izcilām zināšanām un dāsnu sirdi mums parāda, cik sāpīgas, skaistas un pārsteidzošas mēdz būt dzīves pārgrozības, un kā mūsu spēkošanās ar sevi un citiem reizēm, liekas, pārvērš pat laiku."
/The Philadelphia Inquirer/
"Vidējo Austrumu vēstures pieminekļu un emocionālā klimata uzburšanā Vitmora romāniem grūti atrast līdziniekus…"
/Publishers Weekly/
