Kad 1996. gada Everesta traģēdijas dalībnieki retinātā gaisā pazuda bez pēdām, drosmīgs vīrs viņus atrada un atveda atpakaļ dzīvē. 1996. gada 10. maijā divas komerciālas ekspedīcijas pieredzējušu alpīnistu vadībā mēģināja uzkāpt pasaules augstākajā virsotnē. Diemžēl šis pasākums beidzās ar traģēdiju. Daudzi ekspedīcijas dalībnieki cieta neveiksmi ļaužu gūzmas, sliktās organizācijas un stiprās vētras dēļ. Citi tika uzskatīti par mirušiem vai arī pamesti bezpalīdzīgā stāvoklī. Anatolijs Bukrejevs – firmas Mountain Madness vecākais gids – trakojošā vētrā aizveda līdz nometnei trīs klientus, kuri bija pamesti drošai nāvei. Šī grāmata ir pārsteidzošs stāsts par likteņa nolādētu ekspedīciju, par aklu godkāri, kas dzen cilvēkus piedalīties ārkārtīgi bīstamos pasākumos, un par mūsu laiku varoni, kurš riskēja ar savu dzīvību un izglāba cilvēkus no nāves.
«Pēdējo reizi ar Anatoliju Bukrejevu tikos 1997. gadā. Viņš bija atturīgs, korekts un nenoliedzami ļoti spēcīgs vīrs. Arī augskalnu kāpēju elitē attieksme pret Anatoliju Bukrejevu ir pozitīva. Savukārt Džonu Krakaueru augstkalnu profesionāļi noniecina un savā vidē nepieņem, jo grāmatā «Retinātā gaisā», nepamatoti nosodot citus, viņš ir centies izcelt pats sevi.
Par 1996. gada traģēdiju Everestā ir rakstījuši vēl daži šo ekspedīciju dalībnieki. Saprotu, ka Anatolija Bukrejeva grāmata ir tapusi kā atbilde Džonam Krakaueram, lai reabilitētos, lai tiktu saprasts. Taču kalnos, vidē, kurā Anatolijs jutās visorganiskāk, viņa labo slavu nekas neaptumšo, jo virsotnēs, kas slejas virs astoņiem tūkstošiem metru, cilvēku ciena par to, ko viņš spēj izdarīt. Un izdarījis šis spēcīgais vīrs ir daudz.»
Latvijas Meistars alpīnismā,
Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks
Ilgvars Pauls
