Mūru dāma

Latviešu izcelsmes operdziedātāja Māra Galanta, saukta par Mūru dāmu, iemantoja pasaules slavu, 1972. gadā dziedot pie Berlīnes mūra. Kopš tā laika viņai raksta cilvēki no dažādām pasaules malām, lai vēstītu par savu neapskaužamo likteni un dzīvi nebrīvē. Arī Māra pati reiz aizbēgusi no totalitāra režīma. Septiņpadsmit gadu vecumā viņa slepus pameta Padomju Latviju un nav atgriezusies dzimtenē pat pēc Dzelzs priekškara krišanas. Kāpēc tā? Un kāpēc viņa izvairās runāt par savu jaunību? Mūru dāma ir ne tikai brīvdomīga, bagāta skatuves dīva, bet arī vecāmāte – nevērīga, viegli aizkaitināma un ārkārtīgi vientuļa. Emma, viņas mazmeita, ir impulsīva, ar mākslinieciski jūtīgu dvēseli apveltīta pusaudze, kas līdzinās savai vecmāmiņai vairāk, nekā abas to gatavas atzīt. Vēloties izdibināt ko vairāk par vecāsmātes mīklaino pagātni un dzimtas vēstures līkločiem, četrpadsmitgadīgā jauniete lūdz, lai viņu aizved uz Latviju – tā aizsākas ceļojums ne tikai telpā, bet arī laikā. Kāda noslēpumaina Rīgas kundze un liegs maģijas pieskāriens atmodina daudzas – gan smeldzīgas, gan skaistas – atmiņas... Silēna Edgāra (Sil?ne Edgar, 1978) un Pols Beorns (Paul Beorn, 1977) ir atzīti franču autori, kas raksta gan pieaugušajiem, gan bērniem. Abu slavenākais un godalgotākais kopdarbs ir jauniešu romāns “14–14”, kas 2017. gadā izdots arī latviski. Par godu tam rakstnieki viesojās Latvijā un tieši te guva ierosmi savam jaunajam romānam – “Mūru dāma” (2021). No franču valodas tulkojusi Valērija Lasovska.