Grāmatas tapšanu iedvesmojis venēciešu ceļotāja un diplomāta Marko Polo (1254–1324) darbs Il Milione, saukts arī par “Brīnumu grāmatu”, viens no ietekmīgākajiem tekstiem Eiropas literatūras (un ne tikai) vēsturē. Kalvīno īsromānā mijas Marko Polo sarunas ar mongoļu hanu Hubilaju un deviņās kopās sagrupēti piecdesmit piecu iedomātu pilsētu apraksti, kas izkārtoti atbilstoši stingrai struktūrai.Kalvīno daiļrade ir pārsteidzoši daudzveidīga: neoreālistiski stāsti un romāni jaunības gados, pakāpeniska attālināšanās no sociālajām un politiskajām tēmām, pievēršanās filosofiski iekrāsotai fantastikai (alegorisko romānu triloģija “Mūsu senči”, 1952–1959), kam seko aizraušanās ar strukturālismu un semiotiku. Kalvīno interesējas par ars combinatoria, biedrojas ar franču avangardistu – matemātiķu un literātu – OuLiPo grupu, tulko Remonu Keno (Raymond Queneau) un arvien vairāk matemātisku kombināciju rotaļu ievieš arī savos tekstos. Tieši pie šī kombinatorikas posma ir piederīgs īsais romāns “Neredzamās pilsētas” (1972), kurš savā ziņā uzskatāms par dzejprozu.
