Sardu balāde
"Ar laiku Vecais bija spiests atzīt, ka šī modes būšana, gana darba izrāde par prieku tūristiem pat viņam ir kaut ko mācījusi. Viņš bija atklājis, ka pasaulē daudz kas ir mainījies un ka šī jaunā pasaule spēj uztvert pagātni jautri un vieglprātīgi. Savu pagātni Konstantino Saru nenožēloja, tomēr viņam nebija arī vēlēšanās saistīt šīs atmiņas ar kaut kādām izpriecām, svētkiem. "Man svētki ir tikai svēto piemiņas dienas vai ja kāds precas, vai kādam dzimst bērni.""
Dēla atgriešanās dzimtajās mājās pensionētā aitu gana Konstantino dzīvi sagriež kājām gaisā. Atvedis sev līdzi dāņu civilsievu Grēti, Mario izveido lauku tūrisma uzņēmumu, kas piesaista daudz apmeklētāju. Viesu kņada “senatnīgajā” fermā gan nav vienīgais, kas Konstantino satrauc…
No itāļu valodas tulkojusi Tamāra Liseka. Nataļjas Kugajevskas vāka mākslinieciskais noformējums.
