Reiz dzīvoja kāds vīrs, vārdā Harijs, saukts par Stepes Vilku. Viņš staigāja uz divām kājām, valkāja apģērbu un bija cilvēks, taču patiesībā bija stepes vilks. Viņš tika iemācījies daudz ko tādu, ko spēj apgūt ļaudis ar gaišu galvu, un bija diezgan gudrs. Tikai vienu viņš nebija iemācījies — būt mierā ar sevi un savu dzīvi. To viņš nespēja, viņš bija neapmierināts cilvēks. Tā tas laikam bija tāpēc, ka sirds dziļumos viņš skaidri zināja (vai domājās zinām), ka patiesībā nemaz nav cilvēks, ka patiesībā ir stepes vilks.
