Trāhīnietes. Sofokls
Sofokla traģēdija "Trāhīnietes" nosaukta kora - Trāhīnas pilsētas meiteņu vārdā, jo, tā kā drāmā ir divas galvenās personas, nebija iespējams to nosaukt kādas vienas vārdā. Traģēdijā abas galvenās personas vispār nesatiekas. Ziņa par Hērakla gaidāmo ierašanos, bet īpaši Īoles, Hērakla iemīļotās, ierašanās rosina Dējaineru, viņa sievu, uz rīcību, kas noved pie katastrofas. Gribēdama glābt savu laulību, viņa uzdāvina vīram kā "mīlas zāles" ar Hērakla nogalinātā kentaura Nesa indīgajām asinīm ieziestu svētku tērpu, kas neatraujami pielīp pie miesas, ieēdas tajā un to saārda, radot Hēraklam briesmīgas ciešanas. Hērakls alkst atmaksas Dējaneirai, bet, izdzirdis Nesa vārdu, atceras, ka sens orākuls viņam vēstījis, ka viņš mirs no miruša. Hērakls liek Oitas kalnā aizdedzināt sārtu un savu ķermeni nodot liesmām. Drāmas izskaņā Hērakls uz nestuvēm un viņa pavadoņi dodas ceļā uz Oitu. Dējaneira savu kļūdu jau izpirkusi, izdarot pašnāvību. Traģēdijas īpaša vērtība ir Dējaneiras tēls kurā Sofokls risinājis precētas sievas dzīves problēmas vēl pirms Eurīpida (Mēdeja, Faidra).
