Vīrieši manā situācijā
Svētdiena, 1992. gada septembris. Arvida Jansena dzīvoklī Bjelsenē agri no rīta iezvanās telefons. Zvana pavisam izmisusi Tūrida, viņai nepieciešama palīdzība, taču viņa nezina, kur atrodas. Arvids atrod viņu pie slēgtas dzelzceļa stacijas un aizved uz rindu māju Šetenē, kur Tūrida un abu trīs meitas dzīvo jau gadu. Mājā Arvids neatrod nekādas pēdas no viņu kopīgās dzīves. Itin kā viņš būtu izdzēsts.
Pa šo gadu, kopš Tūrida viņu pametusi, Arvids ir klīdis no bāra uz bāru Oslo centrā, automašīnā braucis gar savām bērnības vietām, cauri Austrumnorvēģijas mežiem vai pāri Zviedrijas robežai uz Arvīku Vermlandē. Šajā septembra svētdienā viņš varbūt atradīs atbildi uz jautājumu, kāpēc viss notika tā, kā notika. Taču lielākais pārbaudījums nāks vēlāk, kad viņu vajadzēs vecākajai meitai Vigdisai.
Romāns “Vīrieši manā situācijā” reizē maigi un nežēlīgi portretē vīrieti, kurš savā dzīvē zaudējis virzienu.
