“Grāmata lapu pa lapai lēnītēm iesūc lasītāju iekšā kā purvā, liekot tam stāvēt blakus un kopā ar varoņiem iet viņu ceļu, just to, ko jūt stāsta dalībnieki, izdzīvot emocijas kopā ar tiem. Un tu nemaz nepamani, pa kuru laiku varoņu emocijas un pārdzīvojumi kļuvuši par tavējiem. Tas ir stāsts par dzīvi. Tavu, manu un mūsu visu. Un par mīlestību.”
Grāmatu blogere Inese Poriņa, @Lasitnaskis
Autobiogrāfisks stāsts par vienīgo bērnu kādā vienkāršā Latvijas mazpilsētas ģimenē astoņdesmito gadu beigās un deviņdesmito gadu sākumā. Līdztekus prieka brīžiem mājās iezogas arī spriedze un strīdi, jo tētis mēdz iedzert. Tam visam pa vidu ir zēns ar savām domām, spriedelējumiem un vecāsmātes priekšā lasīto pasaku raisītām fantāzijām. Caur notikumiem, kas gandrīz vai pedantiski tiek iegravēti mazā cilvēka atmiņā, atspoguļojas sadzīviskās attiecības, gaiši un ne tik gaiši mirkļi un tas, kas seko beigās...
“Uzrakstīts – es pat teiktu, ka ļoti labi. Tālie deviņdesmitie: haoss un neatkarības atjaunošana, vispārējā apātija un cerības uz gaišo nākotni… Bet varbūt viss bija citādi, sevišķi, ja šis laikposms skatīts ar puišeļa acīm.”
Guntis Berelis, rakstnieks, literatūrkritiķis
Guntars Svilis (1981) dzimis Madonā, taču pašlaik dzīvo Valmierā, kur nodibinājis arī ģimeni. Viņa pirmais solis literatūrā ir Ē. M. Remarka “Atziņu” krājuma (2004) sastādīšana. Šobrīd G. Svilis ir vairāku interneta projektu autors, divu bērnu tēvs un aizrautīgs makšķernieks.
“Bet kas būs ar mums?” ir viņa debijas darbs.
