“Kas ir mīlestība? Kāpēc tā ierodas gaidīta vai arī negaidīta un negribēta? Kāpēc tā sniedz bezgala lielu laimes izjūtu, bet citreiz – nepārvaramas milzu sāpes?” – tā sev visu mūžu ir vaicājis Dainas Avotiņas jaunā romāna galvenais varonis, cilvēks ar plašu un patiesu, bet nesadalāmu sirdi.
Vitauta Odziņa skaudrā dzīvesstāsta pamatā, kā allaž populārās rakstnieces darbos, ir reālu cilvēku likteņi, izklāstīti saistošā vēstījumā, kas bagāts ar dzīvesgudrām atziņām un tēlainu, izteiksmīgu valodu.
“Vitautam reizēm bija par maz ar siltu glāstu kā no saules, jo viņa dvēselē plosījās vētra, ko vajadzēja palīdzēt pārciest. Viņam nezin kāpēc vajadzēja pieglausties ne tikai pie sievas siltā pleca, bet arī pie negaisa locīta bērza vai liepas un melnā rudens naktī ieklausīties žēlajos pūces vaidos. Viņam vajadzēja vairāk par ikdienas mīlestību, jo viņš bija ne vien labs ārsts – viņš bija arī dzejnieks, kas uzar domu atmatas, lai tajās iesētu dažādu jūtu un pārdomu radītus vārdus un savu dvēseli.”
