Koka nama ļaudis
Lieldienas kā augšāmcelšanās laiks runājošā mājā ar tās iedzīvotājiem, viņu noslēpumiem, dramatiskiem likteņiem un arī visuresošu mājas filosofu – runātīgo kaķi Gagārinu. Osvalda Zebra literārās iedvesmas avotos spoguļojas gan Mihaila Bulgakova prozas biedējošā un vienlaikus traģikomiskā iracionālitāte, gan Nikolaja Gogoļa valodiskais misticisms. Zebris apzināti veido detalizētu padomju un postpadomju sociālo slāņu torti, nevis ērti nodarbojas ar tuvākā = pazīstamā telplaika apkārtnes aprakstu un pašrefleksiju. Tomēr grāmatas kodolā ir neatbildamais jautājums par to, kur ceļas ļaunums, un rāmā konstatācija – ļaunums “neceļas”, tas vienkārši ir, eksistē starp rindām, burtiem, sižeta strāvām kā tāda nekautra bibliska persona un ir liels izaicinājums jebkuram rakstniekam.
