Līgavu mednieki
"Anšlava Eglīša romāns “Līgavu mednieki” pirmo reizi tika publicēts 1939. gada pirmajā pusē žurnālā “Atpūta”, bet grāmatā izdots tā paša gada nogalē. Jau savos īsprozas darbos rakstnieks bija sevi apliecinājis kā spilgts raksturotājs, valodas meistars, humorists, romantiķis un traģiķis, un arī “Līgavu medniekus” atzinīgi novērtēja gan lasītāji, gan kritiķi, kuri to nodēvēja par modernās Rīgas romānu.
Būdams izteikts pilsētas rakstnieks, kurš labi pazīst Rīgas radošo, bohēmisko vidi, Eglītis savā pirmajā romānā lasītāju ieved baņķiera Surģenieka namā ar grezno salonu, kurā pulcējas labākās aprindas. Ģimenē ir divas meitas un divi dēli, un ap tiem rosās raiba sabiedrība – studenti, ierēdņi, ģimnāzisti un precinieki. Tur nonāk arī jaunie vīrieši Epalts, Ķurzēns un Dušelis. Viņi alkst dzīvot, izrauties, kļūt piederīgi smalkajām aprindām un izdevīgi apprecēties, tādēļ sāncensīgi tīko pēc Surģenieka meitām. Tomēr katra līgavu mednieka ceļš veidojas atšķirīgi – ne nepavisam ne tā, kā plānots. Romāna darbība aizņem apmēram pusgadu, bet šajā laikā būtiski izmainās gandrīz katra personāža dzīve.
Anšlavs Eglītis no jauna spilgti apliecina savu lielisko raksturošanas prasmi, savijot ironiski komisko ar dziļi smeldzīgo. Romāna kompozīciju veido pārdomāta struktūra – veiklas intrigas apvienojums ar psiholoģisku ticamību. 1954. gadā, izsludinot romāna atkārtotu izdevumu Zviedrijā, tika uzsvērts, ka tā iznākšana savulaik bijusi sensācija: “Kopš Kaudzīšu Mērnieku laikiem neviens tā nebija rakstījis. Ķenča un Pāvula mazdēli bija ienākuši Rīgā un cīnījās par izdevīgākajām vietām un līgavām...”
To, kā īsti risinās notikumi un kā mainās varoņu dzīves, iespējams uzzināt, izlasot šo romānu."
Literatūrzinātniece Inguna Daukste-Silasproģe