Autors stāsta: "Biju sīks ķipars, kad mamma stāstīja par tiem laikiem, kas atspoguļoti šajā romānā. Slepkavu lodes lidoja no dažādām pusēm, un mūsu dzimtā ik pa laikam skanēja kapu zavans. Bērnībā dzirdētie stāsti kā baisa patiesība nogulsnējās manā atmiņā. Šo skarbo, bezgala rūgto pagātni reiz vajadzēta atdzīvināt, izlikt uz papīra, lai nekad neaizmirstam, no kurienes nākam. Mums jāzina, par ko mūsu priekšteči sapņojuši, pēc kā tiekušies, kā aizstāvējuši sevi, savu ģimeni, valsti. Manuprāt, atklājot savu tuvinieku un citu ļaužu likteņus laikmetu griežos, varam vistuvāk pienākt arī tam grūti sasniedzamajam brīnumam ko sauc par vēsturisko patiesību."
