Jānis Ezeriņš (1891 – 1924) – latviešu rakstnieks, modernās noveles aizsācējs latviešu literatūrā – savos darbos pārsteidzošos formas un stila risinājumos savij ikdienas dzīves rutīnu ar tai piemītošajiem dramatiskajiem, traģiskajiem un komiskajiem pavērsieniem.
Rakstnieks psiholoģiski smalki attēlo noveļu un stāstu varoņu domu un pārdzīvojumu pasauli. Viņu vidū sastopami gan indivīdi ar “smalkajām kaitēm”, gan veci ļaudis, gan daudzbērnu ģimenes, karavīri, studenti, saimnieki, prasmīgi amata meistari u.c.
Izlasē “Stāsti un noveles” apkopoti darbi no krājumiem “Dziesminieks un velns”, “Majestātes kazarmās”, “Fantastiska novele un citas”, “Leijerkaste”.
Ezeriņš bija tipisks holēriskas ievirzes bohēmisks rakstnieks, bieži vien eksplozīvs; cilvēkus un viņu likteņus rakstnieks tēlojis patiesā dramatismā un likteņa neprognozējamībā, taču vienlaikus arī kā groteskas spēles ākstus un karnevāliska paradoksāla masku gājiena viepļus, kuros kolorīti atpazīstama jau apzināta šoka poētika un t. s. melnais humors.
Viesturs Vecgrāvis, Anta Lazareva
Pievēršanās šķietamajiem “dzīves sīkumiem”, prasme sakausēt veselumā traģisko un komisko, lakoniskā rakstība un nosliece uz groteskām un absurdām situācijām padarīja Ezeriņu par modernās noveles aizsācēju latviešu literatūrā.
Guntis Berelis
