Vietējā stacija (brošūra)

A. Katras trešā romāna “Vietējā stacija” galvenajai varonei Aelitai kādā romantisku noskaņu un negaidītu norišu caurstrāvotā maija vakarā arīdzan nākas atskatīties uz savu pagātni un uzskatiem ar citādām acīm. Līdz šim Aelita bijusi gana apmierināta, jo viņas dzīve rādījusies sakārtota: ir labs grāmatvedes darbs, ir pieklājīgs dzīvoklis galvaspilsētā. Dienas ritējušas rimti un prognozējami. Taču viens spontāns lēmums var izsist no šķietamā līdzsvara, un, skat: visnotaļ cienījamā sieviete labākajos sievietes gados pēkšņi atrodas tādā vietā, kur pat autobusi vairs nepietur. Lai pārvarētu liktenīgo nejaušību radīto kultūršoku un jūtu mulsumu, no ierastās lielpilsētas vides nokļūstot īstā provincē, Aelita ir spiesta rīkoties pavisam ne tā, kā agrāk liktos pieņemami un saprotami. Neparastie apstākļi diktē neparastus spēles noteikumus, un mazpamazām sieviete tos pieņem. Jo – kas zina – varbūt patiesi iespējams arī laimests. Un tad varbūt Aelita varēs aizmirst vārdus, kurus viņa sacīja gandrīz svešam vīrietim kādā spējā atklāsmes brīdī: “Tu sēdi visu dzīvi kā tāda vietējā stacija, bet vilcieni tikai brauc garām, garām, garām...”