Dainas

No Veltas Sniķeres priekšvārda: “Pateicos senajām dainām par lielo prieku, ko man sagādājusi to mazvārdības lakonisma izteiksmes augstā meistarība un dzīves un vienības svinēšana. Sniedzu sevis atdzejotās dainas. Tulkošanas abrā rūgst vēl citas. Es mēdzu piederēt pie tiem, kas teica, ka dainas nav tulkojamas. Vienu dienu, Dr. Anitas Rožkalnes klātbūtnē, mani pēkšņi trāpīja atziņa: varu atdzejot.” Dzejniece Velta Sniķere dzimusi 1920. gada 25. decembrī Veļikije Lukos. Uzaugusi neatkarīgajā Latvijā. Studējusi filozofiju un vēsturi Latvijas Universitātē un salīdzinošās reliģijas King’s College Londonā. Bijusi Rama Gopala indiešu dejas trupas dalībniece. Aktīvi darbojusies starptautiskajā PEN klubā un Britu līgā Eiropas brīvībai (British League of European Freedom). Viena no organizācijas British Wheel of Yoga dibinātājām. 2004. gadā saņēmusi PBLA Kultūras fonda balvu, 2007. gadā apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeni. Veltas Sniķeres dzeja publicēta kopkrājumā “Trīs autori” (1950, kopā ar Ojāru Jēgenu un Dzintaru Sodumu), krājumos “Nemitas minamais” (1961), “Piesaukšana” (1967), Latvijā izdotajās grāmatās “Lietu mutes” (1991), “Pietuvoties vārdiem” (2003, klausāmgrāmata 2009) un “Pieredze” (2010). Angļu valodā atdzejojusi Andreja Eglīša, Zinaīdas Lazdas, Vizmas Belševicas un citu autoru dzeju. 2009. gadā iznākusi Veltas Sniķeres atmiņu grāmata “Savādībiņas” (2009).