Ir robeža starp mums tik smalka
Kad ne tikai dzeja, bet arī pati dzīve šķiet zaudējusi stingrus apveidus, tādi tomēr ik pa brīdim uzplaiksnī. Dzejā — haiku, sonetu, trioletu vai kādā citā ielogotā formā. Un, ja vārdos ir uzšķilta enerģija, tad tieši stingrā strofiskā forma palīdz neizplūst tai visos virzienos.
Šis sešu autoru trioletu krājums, kur “katram ir sava intonācija” (Silvija Ludženiece), ir vasarīgi silts un gaišs, netrūkstot arī lirikai raksturīgo liego skumju pieskaņai.
Šajā grāmatā “No miglas iznirst silueti/ Un atver citas gaismas tāles.” (Daiga Lapāne). Kopš Imanta Ziedoņa “Trioletām” (2003) ir atkal pienācis laiks smalkai trioletu baudīšanai. Baudīsim!
