Jēkabs Strazdiņš

Grāmata veltīta Jaunpiebalgā dzimušajam māksliniekam, mākslas vērtētājam, kolekcionāram un pedagogam Jēkabam Strazdiņam (1905–1958). Mākslas vēsturnieks Jānis Siliņš piebaldzēnu Jēkabu Strazdiņu nevis Kārli Padegu atzina par “spēcīgāko un savdabīgāko māksliniecisko personību” nedaudzo Latvijas 1930. gadu dumpinieku vidū. Jēkaba Strazdiņa radošo un pedagoģisko darbību pārtrauca 1949. gadā piespriestie desmit gadi izsūtījumā, par to, ka viņš neziņoja par sievastēva sētā sastaptajiem nacionālajiem partizāņiem un pussimtu “pretpadomju satura ideoloģiski neizturētām grāmatām” viņa bibliotēkā. Sods, kas tika izciests Bratskas apkārtnē, sabeidza mākslinieka veselību. Liela tiesa Jēkaba Strazdiņa un viņa mākslas kolekcijas darbu traģiski sadega 1997. gada Ziemassvētkos. "Piemirstais Jēkabs Strazdiņš ir pastīvi monolīts tēls – izcils zīmētājs, nerealizējies monumentālists, kas zemnieku, it īpaši jaunsaimnieku, pārmērīgi smago darbu atveidoja pirmsindustriālā vidē, viens no ražīgākajiem mākslas vērtētājiem gan 30. gados, gan Vācijas okupētajā Latvijā, iecienīts pasniedzējs Rīgas 1. ģimnāzijā, vēlāk LVU Filoloģijas fakultātē un Mākslas akadēmijā, Piebalgas mākslas muzeja izveidotājs, nozīmīgas, droši vien lielākās pēckara mākslas kolekcijas īpašnieks." Jānis Kalnačs Tiešākais ierosinājums šai grāmatai Jānim Kalnačam bija mākslinieka māsas Grietas dēla Daga dāvinājums – vairāk nekā 120 mākslas darbu – Cēsu vēstures un mākslas muzejam 2016. gadā. Pētījumā izmantots plašs arhīvu muzeju, bibliotēku un privāto kolekciju materiāls. Līdz ar saglabātu un zudušu mākslinieka darbu reprodukcijām un vēsturiskām fotogrāfijām grāmatā iekļauts Strazdiņa publikāciju saraksts, personu rādītājs un kopsavilkums angļu valodā.