Ekrāna skatuve. Par aktiermākslu Latvijas kino

Kinozinātnieces Ingas Pērkones grāmata trīs cēlienos, sešās epizodēs, ar intermēdiju un ilustrācijām. Lasot pasaulē sarakstīto teorētisko literatūru par aktiera fenomenu kino, pakāpeniski kļuva skaidrs, ka šai tēmai un iespējamajiem skatpunktiem uz to faktiski nav robežu… Tāpēc šīs grāmatas mērķis nav monolīts un izsmeļošs pētījums par aktiermākslu Latvijas filmās, bet drīzāk rizomātiska, t. i., asamblāžas stila daudzveidīga un antihierarhiska tēmas “Kas ir aktrise/ aktieris un kā viņi parādās Latvijas kinomākslā” interpretācija. Inga Pērkone Grāmatas pirmajā cēlienā “Viss par aktiermākslu” pētītas tās latviešu filmas, kas stāsta stāstus par aktieriem – pasaules kino tas kļuvis par savdabīgu virsžanru ar kopīgām vizuālām zīmēm, līdzīgiem raksturiem un sižeta līnijām. Otrais cēliens “Histrionu mistērijas” sniedz vēsturisku apskatu par kinoaktieru izglītību Latvijā, arī par pirmajiem augstskolā speciāli izglītotajiem kino aktieriem Astrīdu Gulbi un Tālivaldi Āboliņu. Pavisam jaunās un senāk uzņemtās latviešu filmās analizētas aktierspēles un filmu uzbūves īpatnības melodrāmas, komēdijas un atsvešinājuma modalitātēs. Intermēdija “Malvas plecs” veltīta aktrisei Dzidrai Ritenbergai, kurai piešķirtais Volpi kauss – Venēcijas kinofestivāla galvenā balva ir, iespējams, augstākais apbalvojums, ko jebkad saņēmusi latviešu izcelsmes kino aktrise vai aktieris. Trešajā cēlienā “Vīrietis kā izrāde” pētīts dzimumu samērs kino profesijās Latvijā un izdomātajos ekrāna tēlos, raksturoti aktieri un filmveides paņēmieni, ar kuriem uz ekrāna konstruēti vīrišķības simboli. Inga Pērkone spēj objektīvas zināšanas un subjektīvo aizrautību transformēt ikvienam kino interesentam saprotamā valodā, aizvest lasītāju līdzi Latvijas kino maz apspriestās aizkulisēs un izvest prožektoru gaismā gan tos aktierus, kuri ir likuši pamatu Latvijas kinovēsturei, gan tos, kuri ir pārņēmuši stafeti un latviešu kino ieveduši jaunajā simtgadē. Ieva Struka