Baroks un klasicisms ir cilvēku leļļu laiks, kurā dzīvojošo galvenais mērķis ir notēlot savu dzīvi laikā starp dzimšanu un nāvi. Nospēlēt to labi - bez ārēja satraukuma un liekiem efektiem, klusi un mierīgi, toties droši un respektabli.
Baroka un klasicisma dzīves kā teatrāla šova uzdevuma pasaule sākās ar "šūpuli" un pameta to caur "kapu". Tas bija moments, kad aktierim bija jāapzinās, vai viņš labi nospēlējis savu lomu. Pāri palika tikai četras lietas: nāve, pastarā tiesa, debesis un elle. Ar to alegorisko iztirzājumu nodarbojās baznīcas māksla.
Luga, kura tika spēlēta, bija ļaužu dzīve, tās skatītāji - visa pasaule.
