Grāmatā autore ir mēģinājusi noskaidrot, kādi esam bijuši, kas mums bijis svarīgs un kuras no vērtībām, kas rodamas folklorā, literatūrā, plašāk – iepriekšējo gadsimtu kultūrā – esam saglabājuši un kāpēc. Nosaucot savu grāmatu kamolkoka vārdā, autore vēlējusies izcelt vairākas lietas. 1. Kamols latviešiem ir apzīmējis zināšanu uzkrāšanu un dalīšanos ar iegūto. 2. Koks ir viens no senākajiem pasaules attēlojuma veidiem. Gan reāli dzijas kamoli un koki, gan to simboliskie līdzinieki ir ar mums dažādās dzīves situācijās joprojām. Tā arī šajā gadījumā – domājot par grāmatas nosaukumu, saliktenis kamolkoks radies pats no sevis. SATURS. 1. nodaļa. Sakralitātes jeb svētuma uztvere mūsdienās / Tikuma jēdziens latviešu folklorā / Latviešu dainas ekokritikas skatījumā / Etnomikoloģija un etnobotānika latviešu tekstos / Latviešu smiltis un latviešu stikli / Rituālie draudi un daudzināšana / Dievu, cilvēku, dzīvnieku vārdi / Par latviešu zīlēšanas tradīciju / Par skaitļu simboliskajiem aspektiem. Otrā nodaļa: Kuršu ķoniņi laikā un telpā / Hernhūtisma atspulgi literatūrā / Jaunlatvieši mūsu kultūrā / Lāčplēša simbolisms / Nokļūšana Tērbatā. Ceļa semantēma laika aspektā / Latviešu dāvana Nikolajam II – starp padevību un patstāvību / Vilhelms Purvītis un hernhūtieši / Par Piebalgas garu / Sēlijas zibšņi: Mikus Skruzītis un Mārtiņš Buclers / Abrenes piemiņa / Boļeslava Sloskāna pārbaudījumu ceļš / Pieminekļi un cilvēki. Trešā nodaļa: Reduplikācija un poliptotoni latviešu tekstos / Edvarta Virzas “Straumēni” un “Baiga vasara” / Poētiskie lokālismi un globālismi Friča Bārdas lirikā / Reālisma mitoloģija: Andreja Upīša “Sūnu ciema zēni” / Jāņa Dreslera humors / Mirdza Ķempe: par un pret / Ortodoksi un paradoksi Ziedoņa dzejā / Rasma Rozīte un Lielvārdes josta / Nepadomju dzejniece padomju laikā: Laima Līvena / Par pretestības literatūru / Latvieša lietas un lietu stāsti
Formāts 170 x 240 x 35 mm
