Kārļu muiža
2019.gada pavasarī ceļu pie lasītājiem sāk jauna grāmata kas ir veltījums Kārļu muižas, Āraišu un Cēsu cilvēkiem trijos gadsimtos. Stāsts par cilvēku likteņiem, ko radījusi pašu vēlme un griba, kā arī likteņiem, kam vajadzēja pakļauties lielvaru politiskajām interesēm un ekonomiskajām kataklizmām, bet visbiežāk tos veidoja apstākļu mijiedarbība. Muižas saimnieku vēlēšanās un prasme praktiskās vajadzības savienot ar estētisko baudījumu ļāva pārvērst Kārļus par skaistu, pārdomātu un gaumīgu, dabas ainavā prasmīgi iekļautu ēku ansambli ar parku, kas priecēja ne tikai pašmāju iedzīvotājus, bet ieinteresēja arī ceļotājus.
Laikmeta fonu no 18. līdz 20. gadsimtam papildina notikumi tuvējā apkārtnē un Cēsīs. Dzīve Kārļu muižā bija cieši saistīti ar pārējās Vidzemes vēstures gaitu, nereti te sajuta Krievijas un Eiropas politiskās un ekonomiskās varas rezonansi; arī par to būs lasāms izdevumā.
Vēstures izklāsts sadalīts astoņās tematiskās nodaļās. Grāmatā apkopoti vēstures materiāli no Latvijas, Vācijas, Lielbritānijas, Krievijas arhīviem un muzejiem. Orientēšanos saturā atvieglo tekstā minēto personu un vietvārdu rādītāji kur minēti ap 1260 personu un ap 490 vietvārdu. Bagātīgais un veiksmīgi piemeklētais ilustratīvais materiāls − pavisam 283 ilustrācijas − piešķir grāmatai nepieciešamo tēlainību un pagātnes starojuma klātbūtni.
Savu vērtējumu grāmatas ievadā darbam devis Dr.h.c.art.Imants Lancmanis: ” Reti kura Latvijas vieta tagad var lepoties ar tik plašu un zinātniski augstvērtīgu pētījumu. Grāmata ir erudīcijas un pamatīguma paraugs. Ja senākie ceļotāji aprakstīja Kārļus kā romantisku ainavu, tad tagad, pateicoties šim izdevumam, Kārļu muiža ieguvusi vēsturisku konkrētību un detalizētu uzskatāmību. Izdevums vienlaikus ir paraugs tam, kā saturu spēj atsegt un papildināt skaists, estetizēts teksta un attēlu sakārtojums, harmonija, ko rada to pareizais ritms un proporcijas, tā papildus vēsturiskam pētījumam sniedzot kaut ko līdzīgu tiem akvarelētajiem skatu albumiem, ko mīlēja veidot pirmie Kārļu muižas apceļotāji un apjūsmotāji 18. gadsimta beigās.”
