Katalogā ietverti 367 Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja priekšmeti, kas atbilst kastes veidam un paredzēti ilgstošai priekšmetu glabāšanai un pārvietošanai. Tās ir ceļojumu, meitas pūra, kalpu mantības lādes, skolēnu pārtikas / grāmatu, amatnieku piederumu, naudas un dokumentu lādītes, jūrnieku lādes un lādes, kas paredzētas graudu un miltu glabāšanai. Nosauktais priekšmetu kopums veidojies apmērām 90 gadu periodā atbilstoši muzeja dibinātāju principiem: parādīt mūsu tautas dzīvesveidu visā tā daudzveidībā – gan no vēsturiskā, gan no sociālā skatu punkta.
Pūra lādēm veltītā kataloga uzdevums ir apkopot Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja krājumā esošā materiālās kultūras mantojuma daļu, konstatēt tā attīstības vai regresa tendences, ko ietekmējuši sociālie, hronoloģiskie un lokālie faktori, kas izpaudušies konstruktīvajos risinājumos, rotājumā un pielietojumā. Darbs pie kataloga izveides bijis laikietilpīgs un, lādes vadājot, tīrot, restaurējot, fotografējot, mērot un apkopojot zinātnisko dokumentāciju, prasījis daudzu muzeja darbinieku pūliņus un ir kopējā darba rezultāts.
Kataloga pētījuma daļā galvenais akcents likts tieši uz Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja eksponātiem, lasītājs secīgi tiek iepazīstināts ar dažādiem aspektiem, kas ļauj atsevišķi un kopumā iepazīt visu šo mantojuma grupu, reizēm tikai pieskaroties starptautiskajam vai hronoloģiskajam kontekstam; apzinoties par tāda esamību (līdzīgas lādes kaimiņu zemēs, arī muižnieku, pilsētnieku (amatu) lādes). Tiek izvērtēti galvenie konstruktīvie tipi – statņu un pakšu lādes, tad atsevišķi tuvplānos aplūkotas dažādas detaļas – konstruktīvie un rotājošie elementi, kas rāda pārsteidzoši lielu daudzveidību. Kataloga daļā sniegts katras lādes apraksts, kas veidots pēc noteiktas shēmas: konstrukcija; vāks (tam pievēsta īpaša uzmanība (raksturojot formu (izliekts, plakans), dēļu skaitu, konstruktīvo specifiku (pacila, apmales līstes u. c.), jo tieši vāka formai ir īpaši liela nozīme lāžu tipu klasifikācijā); rokturi; viras (atverot lādi, iespējams rast priekšstatu par to risinājumu); iekšpuse (bīlādīte, dekoratīvi papīri, krāsojums); rotājums – metāls (apkalumi).
Kataloga sastādītājs un zinātniskais redaktors Dr. hist. Mārtiņš Kuplais. Kataloga sagatavošanā izmantots Dr. art. Kristīnes Ogles pētījums, Gvido Kajona, Gata Dieziņa un Ulda Veisbuka fotoattēli, kā arī attēli no Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja arhīva un Cēsu vēstures un mākslas muzeja krājuma. Māksliniece Arta Ozola-Jaunarāja.
Kataloga izdošanu finansiāli atbalstījis Valsts Kultūrkapitāla fonds.
