Rakstainās jostas

Latvijas Nacionālais kultūras centrs izdevis Dr. hist. Anetes Karlsones grāmatu „Rakstainās jostas: kopīgais kultūrslānis”. Grāmatā sniegta gan praktiska informācija jostu audējiem, gan jostu aušanas tradīcijas vēsturiski skaidrojumi, apkopojot ļoti plašu, daudzu muzeju un citu krātuvju sniegto ziņu kopumu par atsevišķiem, savstarpēji līdzīgiem rakstaino jostu tipiem: Alsungas, Krustpils un Kalsnavas. Ilustrācijām galvenokārt izmantotas jostas no Latvijas novados esošajiem muzejiem, lai popularizētu to kolekcijas un parādītu lasītājiem, ka esam bagāti ar daudziem etnogrāfisko priekšmetu krājumiem. Vairums attēlu ir šo priekšmetu pirmpublicējumi. Grāmatā ievietoti arī jostu rakstu pilni tehniskie zīmējumi un diegu uztīšanas secība. „Svarīgi, ka Anetes Karlsones darbā „Rakstainās jostas: kopīgais kultūrslānis”, ir dots tipoloģiskais raksturojums konkrētai jostu grupai, pirmo reizi izdalot iepriekš etnogrāfiskajā literatūrā neapskatīto Kalsnavas jostu tipu. Soli pa solim, izpētot mūsu kultūras mantojumu detaļās, mums dota iespēja virzīties uz pilnīgāku tā izpratni, tādējādi daudzveidojot un bagātinot arī savas radošās iespējas. Šis materiāls būs saistošs ne tikai Alsungas, Krustpils un Kalsnavas puses etnogrāfijas pētniekiem, bet visiem, kurus interesē mūsu tautas uzkrātās bagātības,” stāsta Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja Krājuma nodaļas vadītāja Daina Kraukle. Grāmatas autore Dr.hist. Anete Karlsone pirmo jostiņu noaudusi septiņu gadu vecumā. Interese par jostu aušanu viņai bijusi gan mācoties Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas Tekstilmākslas nodaļā, gan Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātē, kuru beidzot, izstrādāts diplomdarbs „Latviešu austās jostas” (1993). Turpinot studijas, 2002. gadā LU A. Karlsone aizstāvējusi promocijas darbu „Mājaustie apģērba audumi Latvijā 19. gadsimta beigās un 20. gadsimtā”, iegūstot vēstures doktores grādu. A. Karlsones zinātniski pētnieciskā darbība, strādājot LU Latvijas vēstures institūta Etnoloģijas nodaļā, ir saistīta ar tekstiliju un apģērba vēsturi Latvijā Eiropas kultūrvēstures kontekstā, kā arī ar kultūras mantojumu un identitāti. Līdztekus pētnieciskajai interesei par jostām, autore labprāt tās auž arī praktiski, jo pārvalda to dažādās darināšanas tehnikas.