Ojārs Jānis Zanders (dzimis 1931. gada 11. martā Jaungulbenes pagasta Lejiešos) – literatūrpētnieks un grāmatzinātnieks, kultūrvēsturnieks – rakstījis arī dzejoļus un stāstus. Latvijas Zinātņu akadēmijas goda doktors filoloģijā, Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks.
Viņš publicējis vairāk nekā 1000 rakstu par kultūras mantojumu, kultūru mijiedarbību un Rīgas grāmatniecību. Sarakstījis grāmatas „Tipogrāfs Mollīns un viņa laiks” (1988), „Dažādu gadu balsis” (1999, dzejoļu krājums), „Senās Rīgas grāmatniecība un kultūra Hanzas pilsētu kopsakarā 13.-17. gs.” (2000), „Gadsimtu silueti Rīgas bruģakmeņos” (2002), „Vidzemes baltajos lielceļos” (2006), „Ko Kurzemes meži un jūra šalc” (2012)
Grāmatā „Zaļajā Zemgalē raugoties” publicētas Ojāra Zandera dažādu gadu apceres par Zemgales novada kultūras darbiniekiem: zinātniekiem, rakstniekiem, dzejniekiem, skatuves māksliniekiem, kultūras mantojuma vācējiem un vērtētājiem, arī tautas modinātājiem laikmeta griežos. Tā ir kultūras mozaīka no Kurzemes hercogistes norieta gadiem līdz Otrajam pasaules karam.
Daudziem vārdiem, šķiet, skaidrojuma nevajag: Aspazija, Anna Brigadere, Plūdons, Jānis Akuraters, Jānis Jaunsudrabiņš, Ādolfs Alunāns, Augusts Deglavs, Ernests Birznieks – Upītis, Teodors Zeiferts, Dace Akmentiņa. Bet vai visi zina, kāpēc piemināmi Ernests Bīnemanis, Ansis Līventāls, Kristaps Helmanis, Matīss Siliņš, Mikus Skrūzītis, Vilis Olavs, Ludis Bērziņš u.c.
