Pēc šīs grāmatas izlasīšanas jūs, ļoti iespējams, jautāsiet: pat
ņemot vērā to, kādā valstī mēs dzīvojam, vienalga interesanti,
kāpēc Ilmārs Borisovičs Rimšēvičs jau sen nesēž cietumā? Un
kāpēc, iespējams, viņš beigu beigās nemaz nesēdēs?
Jā, un vēl – kādā veidā varaskārs, alkatīgs, amorāls un melīgs
cilvēks spēja desmitiem gadu saglabāt vietu Latvijas varas
elitē, faktiski visu acu priekšā pakāpeniski degradējoties, bet
līdz pat pēdējam brīdim tiekot respektēts un cienīts, neraugoties
uz signāliem, kas ir bijuši arī iepriekš?
Kā atklāj šī grāmata, korupcija ir sagrauzusi Latvijas valsts
varu līdz visaugstākajam līmenim, un tieši šādi cilvēki tajā
jūtas vislabāk un ir vispieprasītākie – viņi piesedz un balsta
viens otru un līdz ar to arī visu šo noziedzīgo sistēmu.
Ilmāra Borisoviča Rimšēviča lielā kļūda bija tā, ka viņš iedomājās
sevi par kaut ko īpašu, šai mafijai pāri stāvošu, par to tad
arī beigu beigās samaksājot ar izstumšanu no barības ķēdes.
Tieši tik vienkārši.
