Šajā starptautiski recenzētajā krājumā ir publicēti septiņi pētnieciskie raksti, kas aplūko gan Vācu ordeņa kolektīvo atmiņu viduslaikos Livonijā un latviešu vēsturiskās apziņas veidošanos apgaismības laikā, gan padomju un pēcpadomju sabiedrības atmiņu kultūras. Grāmatas autori aicina paraudzīties uz Latvijas vēsturi no citādākas – atmiņu kopienu – perspektīvas, kas paplašina un padziļina izpratni par Latvijas vēstures daudzbalsīgumu. Līdz šim sociālās atmiņas pētnieki Latvijā ir vairāk pievērsuši uzmanību 20. gadsimta notikumu atcerei un dažādu etnisku grupu kolektīvajām atmiņām.
Rakstu krājuma redaktori Mārtiņš Kaprāns un Gustavs Strenga norāda, ka ideja par krājuma izveidošanu radās 2014. gadā, kad Rīgā tika organizēts kolokviju cikls „No dzīvesstāsta līdz atmiņu politikai”. Šajos kolokvijos sociālantropologi, vēsturnieki, mediju pētnieki, sociologi, kulturologi un filozofi diskutēja par jautājumiem, kas saistīti ar atmiņas un atcerēšanās tematiku. „Lai saglabātu kolokvijos virmojošo intelektuālo enerģiju, nolēmām tai piešķirt taustāmāku formu grāmatas veidolā,” stāsta Kaprāns un Strenga.
