Kas bijāmi, kas būsim...
Latviešu likteņgaitas pēdējās tūkstošgadēs.
Ārija Anna Andžāne nāk no vides, kur ir dziļas latviskās dzīvesziņas sakes, pēc profesijas ārste, viņa ikdienā maizi pērk veikalā, bet, ja vajadzēs, izceps pati.
Klētī glabājas stelles, nītis laika gaitā sairušas, bet Latvijā ir ļaudis, kas tās pratīs sasiet, ja vajadzēs.Šķietu meistaru pie mums pašreiz nav, bet ir zināms, kur tie kaimiņzemēs ir atrodami.
Lauku sēta ir mūsu dzīvībai nepieciešama. Tas ir tik pacilājoši - pavasarī ielaist pirkstus mitrajā zemē un basām kājām pabradāt pa pielijušām vagām, bet siena laiks upes līcī ir gandrīz tikpat brīnišķīgs pasākus kā dziesmu svētki.
Kā zeme no sīkas sēkliņas izaudzē visu ko lielu, tā arī mums, kas esam saskarsmē ar tom viņa dod spēku.
