Aplaipojumi un apsmaidījumi
Fotogrāfijā esmu ar ūsiņām un bārdiņu. Kad mani pieņēma darbā redakcijā, nodaļas vadītāja pirmais uzdevums bija: “Aizej uz frizētavu un noskuj pa tīro!” (Toreiz vēl skuva ar bārdas nažiem.) Ilgi klīdu pa Liepājas ieliņām. Jutos aizvainots. Bet rakstīšanas vēlme bija tik neatvairāma, ka padevos. Tā sākās manas profesionālā žurnālista gaitas. Ar kompromisu.
Drīz vien, kad biju apdedzinājies ar naivām neapdomībām, apjautu, ko drīkst un ko nedrīkst. Arī to, ka riskantībām iespējams pietuvoties, piemēram, uzrakstot stāstu. Nobriestot dzīves 85-gadei, nolēmu izsvārstīt savu veikumu vaļsirdīgā vēstījumā. ( autors Ēriks Hānbergs)
