Es zinu, es nekad nebūšu iedomīgs

Mariss Jansons daudzus gadus atradies uz pasaules diriģentu augstākā pjedestāla. Dzimis Latvijā, izgājis pasaulē, apveltīts ar milzu atbildību, darba spējām, visu atdodot profesijai. Grāmatā arī Marisa Jansona ceļš no maza Rīgas puikas, kas operā sēdējis tēva diriģēto baletu mēģinājumos, vēlāk tos izdejojot mājās un no saspraudēm un pogām izveidojot savu pirmo orķestri līdz Herberta fon Karajana konkursa laureātam. Dāsnajā dirģenta mūžā stājies pasaulslaveno Berlīnes, Vīnes, Londonas, Ņujorkas – visus nenosaukt – orķestru priekšā, kā galvenajam diriģentam vadot Oslo, Pitsburgas, Amsterdamas Karaliskā Concertgebouw un Bavārijas Radio orķestrus. Lucernas un Zalcburgas festivāli, sadarbība ar Berlīnes un Vīnes filharmoniķiem – arī trīs reizes diriģējot turpat 100 pasaules valstīs translēto Jaungada koncertu no Vīnes Mūzikas biedrības Zelta zāles. Orķestris var būt laimīgs, ja diriģents ir Mariss Jansons, – tā izteikušies daudzu orķestru mūziķi. Arī tie, kas grāmatā dalījušies stāstos par Marisu Jansonu, izdevuma veidotāja Maija Amoliņa, kura izcilā diriģenta gaitām sekojusi 30 gadu garumā, uzklausot arī pasaules mūziķu izteikumus. Grāmatas neatsverama vērtība ir paša M. Jansona daudzie stāsti. Izdevuma lappusēs rodams gan Jansons – azartisks autobraucējs, gan talantīgs basketbolists, gan sirsnīgs cilvēks, bet priekšplānā vienmēr ir viņa, vienīgā, kurai viņš atdevis sirdi – Mūzika, komponisti, interpretācijas. Grāmatā arī mātes I. Jansones, A. Nelsona, A. Viļumaņa, A. Maskata, daudzu jo daudzu izcilu mūziķu atmiņas, ko bagātina interesants fotomateriāls, dokumentēta mākslinieka sadarbība ar tādiem mūzikas milžiem kā I. Stravinskis, J. Mravinskis, D. Šostakovičs, Jo-Jo Ma, M. Rostropovičs, R. Ščedrins, M. Pļisecka, G. Krēmers, S. Mutere, R. Pauls, daudziem, daudziem. Raimonds Pauls atzīst: “Katra mūziķa dzīvē ir notikums, kuru nevar aizmirst. Man tāda bija tikšanās ar Maestro Marisu Jansonu, saspēlējoties mūsu kopējā koncertā. Paldies par visu to, Maestro, ko Tu esi darījis pasaules mūzikas attīstībai!”Mūziķi, kolēģi un audzēkņi dalījušies atmiņās par meistaru, kura pirkstu gali izstaro mūziku, kura smaids savaldzinājis orķestrus, solistus, klausītājus. Amsterdamas Karaliskā orķestra Concertgebow direktors, flautists Jans Rāss no sava Maestro atvadījies ar vārdiem: “Mariss Jansons bija unikāla personība ne tikai mūziķu, bet arī administrācijas acīs. Viņš vienmēr bija ideāla meklējumos. Cilvēks ar skaistāko dvēseli, kādu man dzīvē nācies satikt.” M. Jansona gaitu pirmsākumi rodami Rīgā, divu mūziķu – dziedātājas Iraidas Jansones un pasaulē pazīstamā diriģenta Arvīda Jansona ģimenē – pēc viņa uzvaras konkursā Ļeņingradā, Dmitrijs Šostakovičs rakstījis: "Arvīds Jansons ir smalks un kulturāls mūziķis ar lielisku diriģēšanas tehniku. Talantīgo un muzikālo Jansonu bez šaubām sagaida lieli panākumi." Grāmatu ievada Ievas Rozentāles un Ingunas Ulas Cepītes ievadesejas. Arturs Maskats par grāmatas nepieciešamību saka: “Šis ir izdevums, kura nozīme mūsu kultūrā ir pašsaprotama – tik izcila, pāri daudzu zemju robežām ejoša, dziļa un cilvēciska ir Marisa Jansona personība. Apbrīnojama ir Marisa Jansona spēja uztvert būtisko katra komponista mūzikā un aizvest to līdz klausītāju sirdīm, apbrīnojama ir viņa bijība Mūzikas un Skaistuma priekšā”.