Franču pulkvežleitnanta Emanuela Diparkē atmiņas

Zinātniskie redaktori Ēriks Jēkabsons un Kaspars Zellis Žiljēna Gelēna (Julien Gueslin) un Ērika Jēkabsona priekšvārds Pulkvežleitnants Emanuels Diparkē (Emmanuel du Parquet, 1869–1933) 1919. gada pavasarī tika iecelts par Francijas militāras misijas Latvijā vadītāju. Viņš ieradās Liepājas ostā 1919. gada 20. maijā, dažas dienas pēc mācītāja Andrieva Niedras īstenotā valsts apvērsuma. Savas misijas laikā, kas beidzās 1920. gada vasarā, viņš bija liecinieks notikumiem, kas palīdzēja veidot mūsdienu Latviju. Balstoties uz Francijas Aizsardzības ministrijai nosūtītajiem ziņojumiem un notām un savām personīgajām atmiņām, pulkvežleitnants Emanuels Diparkē attēlo daļu no Latvijas vēstures Pirmā pasaules kara laikā un pirmajos pēckara gados. Viņš raksturo Latviju kā kā “modru priekšposteņa sargkareivi – uzticamu un bezgala spējīgu pildīt miera saglabāšanas lomu Eiropā”. Grāmatu veido 1926. gadā Francijā publicēto Emanuela Diparkē memuāru fragmenti, kas pirmoreiz tulkoti latviešu valodā, plaši komentēti un ilustrēti ar fotogrāfijām no Latvijas muzeju krājumiem. Autora darbību un vēsturisko situāciju raksturojošus priekšvārdus sarakstījuši vēsturnieki Žiljēns Gelēns (Julien Gueslin, Parīzes-Nantēras Universitātes Bibliotēkas La Contemporaine muzeja departamenta vadītājs) un Ēriks Jēkabsons (Latvijas Universitātes profesors).