Grāmatas autore NUNNA M.P. apkopojusi sarunas ar Arni Līcīti viņa dzīves pēdējā vasarā, kā arī tuvāko kolēģu, draugu un tuvinieku atmiņas, kas ļauj lasītājiem sajust, kā dzīvojis, ko domājis un ar ko aizrāvies daudzmiljonu auditorijas dievinātais aktieris, kurš visu savu radošo mūžu nesis Latvijas vārdu tālu aiz mūsu valsts robežām, ierakstot spilgtu lappusi teātra un kino vēsturē.
Neatceros nevienu Arņa lomu, kuru viņš būtu izgāzis vai nospēlējis pelēcīgi. Viņš bija individualitāte. Ne viduvējs aktieris, ne pūļa pārstāvis, bet ļoti izteikta, savdabīga personība. Un tur ir viens liels noslēpums — kad uz skatuves uznāk personība, tas momentā saista skatītāja uzmanību. Ja uznāk ziepju burbulis, no viņa, izņemot putas, neko citu nedabūsi. VALENTĪNS MACULĒVIČS, režisors (Latvija)
Nespēju uz Arni dusmoties pat tad, kad viņš nezināja filmējamās epizodes tekstu. Viņš to tik profesionāli apspēlēja, taisīja tik piepildītas klusuma pauzes, ka es skatījos uz viņu un kaifoju. Tā bija augstas klases aktieriskā meistarība! SIGITS RAČKIS, režisors (Lietuva)
Pēc pirmās filmas vairs nevarēju iedomāties savu radošo darbību bez Arņa Līcīša līdzdalības. Kuratori un producenti mūžīgi mēģināja iebilst: “Atkal tu gribi aicināt to aktieri no Pribaltikas?” “Pirmkārt, viņš ir aktieris no Baltijas valstīm. Otrkārt, viņš ir spoža postpadomju kinozvaigzne, viņu pazīst uz ielas, lūdz autogrāfus, neviens maskavietis viņam nespēj līdzināties,” — man bija spēcīgi argumenti. ALEKSANDRS KOPEIKINS, kinooperators un režisors (Ukraina)
Pēc PSRS sabrukuma Arnis vienmēr pārmeta, ka es atsaku proves un nebraucu ar viņu kopā filmēties. Bet man vairs nepatika. Arnim filmēšanās bija svarīgāka par teātri, kino kamera viņu vilka vairāk nekā skatuve, kino dēļ viņš bija ar mieru atteikties no daudz kā cita. Tomēr pēdējos gados viņam ļoti mainījās uzskati par Krieviju. Ļoti. Mēs bieži runājāmies pa telefonu. Viņš bija Latvijas patriots. ULDIS DUMPIS, aktieris (Latvija)
