Ģenerālis Jānis Balodis un viņa dzimtais novads Trikāta

Ģenerālis Jānis Balodis, Latvijas nacionālās armijas virspavēlnieks Neatkarības karā (1919.– 1921. g.), dzimis Trikātas Vēžniekos un pirmos 17 mūža gadus pavadījis dzimtajā pagastā. Vēlāk viņa dzīves ceļš aizvijās prom no Trikātas. Nevienā līdzšinējā viņa biogrāfijas apcerē nav minēts, ka bez bērnības un skolas gadiem viņam būtu bijušas vēl kādas saites ar dzimto novadu, lai gan ģenerālis J. Balodis savās “Atmiņu burtnīcās”, kas grāmatā izdotas 2015. gadā, cita starpā (213. lpp.) piemin: “Baznīcas, kapsētas, pamatskolas, tēvutēvu kapi, kas vecākai latviešu lauku paaudzei mīļā, svētā atmiņā līdz mūža vakaram kā saistošs elements, paliek arī tas garīgais, kas vienoja lauku iedzīvotājus starp pilsētniekiem vienā latviskā saimē.” Mūsu grāmatā ir izsekots, ka šie ģenerāļa teiktie vārdi nav tukši saukļi. Viņš pats, kas cēlies no senas latviešu zemkopju cilts, nekad nav aizmirsis dzimto novadu un ciešas saites ar to saglabājis visu mūžu. Latvijas brīvvalsts pirmajos gados (1920.–1940. g.) viņš palīdzēja un atbalstīja novadnieku kultūras un celtniecības pasākumus. Pēc Krievijas izsūtījumā un cietumā pavadītiem 20 gadiem atgriežoties Latvijā, ģenerālis Jānis Balodis mūža nogalē vēl tikai vēlējās redzēt dzimto sētu, baznīcu un vecāku kapavietu. Mūsdienās trikātieši glabā sava novada dižā dēla ģenerāļa Jāņa Baloža piemiņu, rūpējoties par viņa dzimtās mājas vietu, un vietējā pamatskolā jaunajai paaudzei tiek nodots vēstījums ne tikai par ģenerāli Jāni Balodi, bet arī par citiem sava novada dižajiem ļaudīm un viņu nopelniem Latvijas labā.