Grāmatā apkopots viss LNVM rīcībā esošais Jāņa Krēsliņa mantojums. Akvareļos un eļļas gleznojumos atainoti latviešu zemnieku dzīvojamo un saimniecības ēku kopskati, plāni, apkures ierīču un rotājumu sīkdaļas, apbūves izkārtojuma plāni, īpašuma zīmes, novadu tradicionālie apģērbi, Bauskas pilsdrupas, Salacas pilskalns un kuršu ķoniņu vapeņi. Savukārt fotogrāfijās redzami Latvijas lauku iedzīvotāji ikdienas un svētku apģērbā. Nīcā, Bārtā, Rucavā un ķoniņu ciemos ļaudis fotografēti arī tradicionālajā apģērbā. Fotogrāfiju otrajā pusē Krēsliņš pierakstījis nofotografētā cilvēka datus: vecumu, auguma garumu, matu un acu krāsu, plecu platumu, krūšu un galvas apkārtmēru, sejas garumu, plaukstas garumu un platumu.
Rakstu daļā LNVM Rokrakstu, zīmējumu, fotoattēlu un dokumentu kolekcijas galvenā glabātāja Sanita Stinkule analizējusi Jāņa Krēsliņa zīmējumus kā avotu latviešu tradicionālās kultūras izpētē, Latvijas Mākslas akadēmijas Latgales filiāles docente Inta Pujāte aplūkojusi Jāņa Krēsliņa fotogrāfijas kā latviešu tautas portretu, savukārt Jāņa Krēsliņa brāļa Georga Krēsliņa mazmazmeita, Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas izglītības metodiķe Gunta Tuča sīki izpētījusi Jāņa Krēsliņa biogrāfiju.
