Mopasans

Desmit gados – divdesmit septiņas publicētas grāmatas. Dzīve kā meteoram – īsa, žilbinoša –, dalīta starp izlaidību, sportu un rakstniecību. Kur meklējams īstais Mopasans? Sīkajā ierēdnī, kas nežēlīgi izsmej kolēģus, bijīgi uzklausa sava skolotāja Flobēra padomus, svētdienās vizinās ar laivu pa Sēnu un medī brunčus? Modē esošajā rakstniekā, kas lepojas ar lieliem grāmatu metieniem, rīko jokainas orģijas, lieliski stūrē jahtu Vidusjūras saulē un ar vienādu iekāri skrien pakaļ gan ielasmeitām, gan augstākās sabiedrības dāmām? Ģeniālajā māksliniekā – vientuļā un noslēpumainā –, kas sirgst ar nedziedināmu kaiti un izmisīgi cīnās, lai pabeigtu savu darbu? Dažāds un grūti izprotams, vienlīdz lepns par savu muskuļaino augumu un savu ražīgo spalvu, savu zemes raupjumu un saviem panākumiem salonos, savām seksuālajām pārmērībām un atteikšanos no pagodinājumiem. Mopasans apvieno visus šos cilvēkus, un viņa rakstura pretrunīgums piešķir viņa rakstītajiem darbiem vienlaikus cinisku un maigu, poētisku un spēcīgu akcentu, kas nodrošina tiem mūžīgumu cauri paaudzēm un laikam. Anrī Truajā (1911-2007) ir daudzu biogrāfisku romānu autors. Viņš rakstījis par Dostojevski, Puškinu, Tolstoju, Čehovu, Turgeņevu, Bodlēru, Verlēnu, Rasputinu, Katrīnu Lielo un daudzām citām izcilām personībām. Anrī Truajā (īstajā vārdā Ļevs Tarasovs) vecāki pamet Krieviju pēc oktobra revolūcijas un apmetas Francijā. Jau 1938. gadā viņa darbs „Zirneklis” saņem Gonkūru balvu. 1959.gadā viņu ievēl Franču akadēmijā. Rakstīšanai viņš nododas no 1935. līdz 2006. gadam. Kad Traujā bija septiņdesmit viens gads, viņš bija sarakstījis vairāk par 100 darbiem. Rakstnieka darbi bija ļoti lasīti, viņa grāmatas iznāca lielos metienos. Latvijā ir izdota Anrī Truajā „Egletjēru ģimene”.