Viņpus Alpiem. Rainis un Aspazija Kastaņolā
“Rainis un Aspazija, bez šaubām, kļuvuši par latviešu pašapziņas, pašidentifikācijas zīmi. Un šodien neviens cilvēks visā baltā pasaulē nezina par “dzejniekpāri” vairāk kā Gundega Grīnuma. Nē, “zināšana” nav tas vārds. Nenogurdināmi faktu, notikumu, dokumentu, to īstās jēgas meklējumi, pētnieka azarts, pat kaisle, — un ar visu to Gundega Grīnuma izšķērdīgi dalās ar mums. Ar jums, lasītāj.” Roalds Dobrovenskis Kāpēc Kastaņola? Politiskās emigrācijas laiks brīvajā Šveicē ir visnepilnīgāk izpētītais posms Raiņa un Aspazijas paralēlajās biogrāfijās. Bet tieši tur un tolaik Rainis sarakstīja lielu daļu no savām literāri augstvērtīgākajām lugām un dzejoļu krājumiem. Un tieši tur un tolaik, apgūstot Šveices demokrātijas pieredzi un Aspazijai līdzdomājot, Rainis kļuva par latviešu nacionālo centienu dziļākās ideoloģiskās jēgas plānotāju. Un vēl. Kastaņola nes duālu nozīmi. Rainim, kā zināms, tā kļuva par otro dzimteni un ar laiku — arī par mūžīgās atjaunotnes simbolu. Turpretī Aspazijai “saulainais stūrītis” atnesa depresiju, slimības un radošu apsīkumu.
