Paši autori par grāmatu saka šādi: „Stāsts ir par to kā pārvarot grūtības radās un attīstījās Rīgas Zooloģiskais dārzs – apbrīnojamā dzīvās dabas saliņa pilsētā. Tas veltīts dārza darbiniekiem, draugiem un apmeklētājiem. Diezin vai atradīsies daudz rīdzinieku, kuri kaut bērnībā un kaut reizi nebūs apmeklējuši pārsteidzoši jauko vietu valdzinošā priežu silā pie Ķīšezera.”
Profesors Jānis Stradiņš, kurš darba gaitā autoriem palīdzējis ar padomu un uzmundrinājis, pēcvārdā raksta: „Necerēju, ka par Zoodārzu izdosies sameklēt tik daudz kultūrvēsturisku liecību ... no visdažādākajiem laikiem, pat no tālajiem pirmsākumiem. Rakts ir dziļi, pētīts, analizēts, kārtots rūpīgi, bet pati grāmata uzrakstīta dzīvi, gandrīz rotaļīgi, ar humoru un kiča elementiem. Tās stiprā puse ir tēlojums ar epizodēm, spilgtiem cilvēku un dzīvnieku personāžiem, laikmetu grimasēm. Runāts itin kā par sīkumiem, kurus „lielā vēsture” parasti atstāj fonā, aiz kulisēm, bet cik tie ir daiļrunīgi, cik daudz stāsta par 20.gadsimtu Rīgas, Latvijas vēsturi.”
