Raidījums “Ķepa uz sirds” jau piecus gadus veido stāstus par cilvēkiem, kas pieņēmuši savā ģimenē suni vai kaķi no patversmes, ielas. Esmu sapratusi, ka dzīvnieks, kas atrodas patversmē, nav ne ar ko sliktāks vai problemātiskāks par suni vai kaķi, ko esam nopirkuši par dārgu naudu no audzētājiem. Šo dzīvnieku vienīgā problēma ir tas, ka tie kādā brīdī kļuvuši nevajadzīgi saviem saimniekiem...
Ieteikt dzīvniekus ņemt tikai un vienīgi no patversmes ir muļķīgi, bet es ticu, ka līdzīgi kā liktenis katram cilvēkam paredzējis savu cilvēku, tā arī katram cilvēkam ir paredzēts savs dzīvnieks. Drīzāk pat otrādi – katram dzīvniekam paredzēts savs cilvēks, un mēs nezinām, kad un kur paredzēta šī tikšanās.
