Deleģētās likumdošanas pirmsākumi Eiropā un Latvijā
Šī ir monogrāfiju sērijas „Tiesību zinātne” piektā grāmata, kuras pamatā ir autores Latvijas Universitātē aizstāvētais promocijas darbs. A.Smiltēna savā darbā skaidro deleģētās likumdošanas institūta saturu un pievēršas tā vēsturiskajai analīzei, aplūkojot deleģēto likumdošanu grieķu - romiešu juridiskajā kultūrā un viduslaiku Eiropā un padziļināti pētot Livonijas pieredzi. Temata aktualitāti nosaka deleģētās likumdošanas formālā nesaderība ar valsts varas dalīšanas teorijas pamata atziņām demokrātiskā republikā. Autore ieskicē deleģētās likumdošanas pamata problēmu, proti, vispārsaistošus noteikumus pieņem institūcija, kas nav saņēmusi tiešu tautas leģitimāciju likumdošanai. Deleģētās likumdošanas gadījumā tautas tiesības lemt pašai par sevi, ko tā īsteno caur saviem priekšstāvjiem – likumdevēju, tiek pārpilnvarotas tālāk, parasti, izpildvarai. Tādējādi lielākā vai mazākā mērā likumdošanas vara vairs nav koncentrēta likumdevēja rokās. Deleģētā likumdošana pirmšķietami ir nepieļaujama atkāpe no varas dalīšanas principa. Tomēr tā tas nav, un to uz vēstures avotu studiju pamata autore pārliecinoši pierāda, priekšvārdā norāda profesors Dr.iur. Jānis Lazdiņš. Lai arī latviešu valodā izdoti daudzi darbi par tiesību vēsturi, šis ir viens no nedaudzajiem tik plaša apjoma pētījumiem par kādu publisko tiesību institūtu. Autore daudzviet pievēršas jautājumam par to, kā veidojusies un laika gaitā mainījusies arī pati likumdošanas vara. Grāmata būs noderīga lasāmviela ikvienam juristam, jo īpaši konstitucionālo tiesību speciālistiem. Tajā pašā laikā tās mērķauditorija ir ikviens, kurš vēlas paplašināt savu redzesloku, gūstot dziļākas zināšanas par valsts varu, tās realizāciju, katra valsts varas atzara kompetenci, kā arī likumdošanas un deleģētās likumdošanas institūtiem.
