Latvijas 1937.gada 28.janvāra Civillikums un tā rašanās vēsture

2012. gada janvārī apritēja 20 gadi kopš Latvijā pēc valsts suverenitātes atgūšanas atjaunota 1937. gada 28. janvārī pieņemtā Civillikuma darbība. Civillikums tā pieņemšanas laikā skaitījās viens no modernākajiem kodifikācijas aktiem Eiropā privāttiesību jomā. Kaut arī tā piemērošanas prakse līdz Latvijas okupācijai bija ļoti īsa – nedaudz vairāk kā 2 gadi –, civiltiesību speciālistu atzinums par Civillikuma atjaunošanas iespējām un likumdevēja lēmums nodrošināja samērā ātru atjaunotās Latvijas valsts civiltiesību sakārtošanu atbilstoši tirgus ekonomikas principiem. Lai atvieglotu Civillikuma normu piemērošanu, jau sākot ar 1993. gadu atzīti Latvijas civiltiesību speciālisti sagatavoja un izdeva dažādos izdevumos komentārus vairākām Civillikuma daļām. Tomēr Civillikuma normu pareiza izpratne un piemērošana nav iespējama bez zināšanām par civiltiesību institūtu un Civillikuma normu vēsturi, kura savukārt nav iespējama bez Latvijas tiesību vēstures un jo īpaši likumdošanas civiltiesību jomā vēstures izzināšanas. Atjaunotās Latvijas juridiskajā literatūrā Civillikuma tapšanas vēsture ir aplūkota, tomēr samērā šauri, vairāk koncentrējoties uz konkrēti analizējamās tiesību normas vai institūta vēsturisko interpretāciju. Tāpēc ar lielu interesi, nododam jūsu vērtējumam gados jauna vācu jurista Dr.iur. Filipa Švarca (Philipp Schwartz) grāmatu par Civillikuma tapšanas vēsturi, kuru šobrīd var uzskatīt par pirmo visaptverošo un fundamentālo zinātnisko pētījumu latviešu valodā par šo tēmu. Grāmata tapusi ar Vācijas Akadēmiskā apmaiņas dienesta (Deutscher-Akademischer Austauschdienst (DAAD)) finansiālu atbalstu F.Švarca pētījums ir balstīts uz ievērojama apjoma XX.gs. 20. un 30. gadu Latvijas likumdevēja un civillikumu projektu darba grupu materiālu apkopošanu un analīzi. Autors izmantojis praktiski visus gan bibliotēkās un publiskajos arhīvos, gan arī privātarhīvos pieejamos avotus par Civillikuma tapšanu. Jānorāda, ka pētījums neaprobežojas tikai ar paša Civillikuma izstrādes gaitu, bet aptver arī 1918.gadā jaundibinātās Latvijas valsts civiltiesību veidošanos kopumā, aplūkojot to caur Latvijas valsts un nacionālo tiesību veidošanās prizmu. Grāmatas I daļā raksturota Krievijas Baltijas novada – Vidzemes un Kurzemes guberņu – un Latgales tiesību attīstība līdz neatkarīgas Latvijas valsts dibināšanai 1918.gada 18.novembrī. II daļā izklāstīta Latvijas nacionālo civiltiesību tapšanas vēsture. Šajā daļā plaši atspoguļota dažādu likumdošanas komisiju darbība civiltiesību jomā, sākot ar 1920. gadu, aplūkojot to kopsakarā ar vispārējo Latvijas civiltiesību attīstības virzienu atainojumu. Civillikuma atsevišķas daļas un tiesību normas plašāk aplūkotas grāmatas III daļā "Latvijas 1937. gada Civillikums – tā pamatprincipi un saturs". Civillikuma satura apraksts balstīts uz likuma tekstu tā spēkā stāšanās dienā (1938. gada 1. janvārī), un tajā pamatā ir norādīts tikai uz tiesiskā regulējuma būtiskākajiem aspektiem un izmaiņām salīdzinājumā ar agrāko tiesisko stāvokli (Baltijas Vietējo likumu kopojuma III daļu). Savukārt IV.daļā dots Latvijas 1937. gada Civillikuma novērtējums no tiesību dogmatiskā un tiesību politikas viedokļa. Būtisks ieguvums mūsdienu Civillikuma normu piemērotājiem būs autora izveidotais literatūras un avotu saraksts. Literatūras sarakstā apkopoti raksti un monogrāfijas gan par Latvijas 1937.gada Civillikuma tapšanas vēsturi, gan tā atjaunošanu un piemērošanu. Avotu sarakstā ir iekļauti visi tie Latvijas Valsts vēstures arhīva krājumos atrodamie avoti, kuri tika analizēti, autoram meklējot pētījumam nozīmīgus materiālus. Lai šis Latvijas civiltiesību vēsturei nozīmīgais pētījums būtu vieglāk uztverams un izmantojams mūsdienu Civillikuma normu piemērotājiem, F.Švarca pētījuma izdevumā latviešu valodā veikti uzlabojumi un papildinājumi, kā arī pievienotas skaidrojošas redaktoru piezīmes. Ceram, ka ar šo grāmatu Latvijas tiesību piemērotājs iegūs vēl vienu nepieciešamu un noderīgu palīglīdzekli Civillikuma normu tulkošanai un piemērošanai. Protams, ieguvums būs arī, ja šī pētījuma autora secinājumi raisīs diskusijas. Taču galvenais mērķis, izdodot šo vācu autora darbu, būs sasniegts tad, ja šis darbs būs pamudinājums latviešu juristiem pašiem pētīt Latvijas un tās tiesību vēsturi.