Ištare un desmitiem tās dažādo seju

Valda Segliņa monogrāfija “Ištare un desmitiem tās dažādo seju” veltīta vienai no izteiksmīgākajām un neviennozīmīgi vērtētajām Senās Divupes dievietēm, kas pazīstama kā Inana jeb Ištare. Dievietes izpausmju daudzpusīgums ļauj plaši raksturot atbilstoša vēsturiskā laika sabiedrību un tās tikumus un netikumus, gaidas un pāri nodarījumus, kas ne vienmēr ir viegli saprotami. Dievietes tēls jau 1. gadu tūkstotī pirms mūsu ēras kļūst pazīstams ārpus Senās Divupes robežām, tēls dažādojas un būtiski ietekmē desmitiem citu dieviešu tēlus, tas ir arī nozīmīgs impulss, lai noteiktu jaunas dievietes citās kultūrvidēs. Tas ir izsekojams, un šāda pieeja var palīdzēt pētniekiem vērtēt arī citu seno dievu nozīmīgumu, mijiedarbību un pārveidi vēsturiskajā laikā. Pētījumu papildina seno šumeru mītu un lūgšanu tekstu tulkojumi, kas var būt nozīmīgs šā reģiona literatūras un kultūrvēsturisko tradīciju avots. Latvijas Zinātņu akadēmijas viceprezidents, Latvijas Universitātes profesors Andrejs Ērglis par grāmatu raksta: “Profesora Valda Segliņa monogrāfija ir patiesas apbrīnas un cieņas vērta! Ir veikts nenovērtējams, pat pārcilvēcisks darbs, pirmkārt, lai atrastu, izlasītu un kritiski izvērtētu senos tekstus, kurus iekļaut monogrāfijā, otrkārt, lai mēģinātu izprast un – pats būtiskākais – skaidrot seno kultūru, civilizāciju un dievību sistēmas, mijiedarbību, pēctecību un ietekmi. Apbrīnas un cieņas vērta ir arī Valda Segliņa neatlaidība, nodrošinot pētnieciskā darba kontinuitāti – ne tikai tematisku, bet arī sistemātisku –, ar juveliera precizitāti dienu no dienas veltot laiku izziņas procesam un Latvijas zinātnes bagātināšanai. Mūsu tauta var būt lepna par to, ka Latvijā notiek šādi kosmiski pētījumi par pasaules un visu dzīves elementu izcelšanos, par kultūras dzimšanu. Šie senie teksti un to interpretācija mudina mūs izvilkt rokas no bikšu kabatām un padomāt par pirmsākumu. Svarīgi, ka profesora Valda Segliņa pētījumi ir rakstīti sabiedrībai saistošā un interesi rosinošā valodā. Un ar pārliecību varu teikt, ka tie ir jebkura mūsdienīga, plaši domājoša skolēna, studenta, profesora izglītībā obligāta literatūra.” Autors Valdis Segliņš – Latvijas Universitātes prorektors eksakto, dzīvības un medicīnas zinātņu jomā, ģeoloģijas zinātņu doktors. Pēdējos gados LU Akadēmiskajā apgādā iznākušas vairākas viņa grāmatas – “Senās Ēģiptes rakstu dārgumi” (2011), “Megalīti. Pasaule. Latvija” (2012), “Hors. Valdnieku dievs” (2017), kā arī “Senās Ēģiptes medicīnas papirusi” (2018). Grāmatas mākslinieces un maketētājas Baibas Lazdiņas veidotie darbi guvuši vērā ņemamu atzinību, vairāki no tiem ir nominēti grāmatu mākslas konkursam “Zelta ābele” un tikuši apbalvoti. 2011. gadā B. Lazdiņa saņēma zelta ābolu par grāmatu “Senās Ēģiptes rakstu dārgumi” nominācijā “Zinātniskās grāmatas” un 2015. gadā – par “Vācu-latviešu frazeoloģijas vārdnīcu” nominācijā “Uzziņu literatūra”. Izdevuma literārais redaktors Oskars Lapsiņš ir veiksmīgi licis lietā savu bagāto pieredzi darbā ar zinātnisko literatūru.